Septembris Latvijā aizritējis Dzejas dienu noskaņās, un tas ir nozīmīgs notikums gan literatūras cienītājiem, gan tiem, kuri tikai sāk iepazīt dzejas pasauli. Kopš Ojāra Vācieša ierosinājuma 1965. gada rudenī pulcēties pie Raiņa pieminekļa, Dzejas dienas ir kļuvušas par skaistu tradīciju, kas vieno skolēnus, skolotājus, rakstniekus un visus interesentus jau sešdesmito gadu.
Kā sveicienu Dzejas dienām 5., 6. un 7. klašu skolēni darināja apsveikuma kartītes, kurās apvienojās dzejas vārdu iedvesmojošais spēks un vizuālā māksla. Daži no darbiem bija pārsteidzoši nopietni, citi – rotaļīgi un eksperimentāli, bet visi kopā parādīja, cik daudzveidīga un bagāta var būt jaunā paaudze, kad tā iedrošināta radīt. Darbi
Savukārt 11.c klases skolnieces (padziļinātais kurss latviešu valodā un literatūrā) pašas sacerēja apsveikuma dzejoļus Dzejas dienām nozīmīgajā gadskārtā. Apgūstot un pētot dzejas panta formu dažādību, meitenes rakstīja sonetus, kas ir liels izaicinājums pat pieredzējušiem dzejniekiem. Dzejoļi
Svarīgi atcerēties, ka Dzejas dienas nav tikai par dzejnieku grāmatām vai skaļiem pasākumiem. Tā ir iespēja ikvienam apstāties, padomāt un izteikt sevi – dažreiz soneta stingrajā panta formā, citreiz brīvā vārdā vai arī zīmējumā.
Aicinu ikvienu turpināt radīt, rakstīt un dalīties savos darbos, jo dzeja sākas tieši te – mūsu pašu domās un sajūtās.
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Dambe