Valmieras drāmas teātra izrādes “Cilvēkam vajag suni” apmeklējums.
2025. gada 24.februārī.
6.l klase un 6.b klase
Ādažu vidusskolas 6.l un 6.b klases skolēni kopā ar klašu audzinātājām Ievu Miķelsoni un Daci Matisoni š. g. 24.februārī apmeklēja Valmieras drāmas teātra viesizrādi Dailes teātrī, kur guva priekštatu par cilvēka atbildību par dzīvnieku, cilvēka un dzīvnieka savstarpējām attiecībām. Skolēni ielūkojās dažādos suņu likteņos, kas tos sagaidīja cilvēku attieksmes dēļ.
Latviešu rakstniece Regīna Ezera savā stāstu grāmatā “Cilvēkam vajag suni” ir teikusi: “Arī suņa sirdij ir savs sāpju mērs, to kā glāzi var pieliet tikai līdz malām, jo pārējais jau līst pāri malām un garām.”
Ar šo stāstu starpniecību, kas ir arī autores mīlestības piemineklis suņiem, režisors Jānis Znotiņš un dramaturģe Ance Muižniece ielūkojās pusaudžu sirdīs, viņu pieaugšanas sāpēs un priekos.
Uz izrādi devāmies ar mērķi dot iespēju skolēniem aizdomāties par atbildību, empātiju, attiecībām ar suni un cilvēkiem. Tā bija iespēja skolēniem ieraudzīt teātri, izprast uzvedības noteikumus, apmeklējot izrādi.
Skolēnu atsauksmes:
“Man šī izrāde ļoti lika aizdomāties par sevi, manu suni, kā es mēdzu izturēties pret viņu.
Man ļoti mīļš ir mans suns, bet ir dienas, kad nepietiek laika iziet ārā vai ir slinkums. Tagad es to mēģināšu labot.” ( Viktorija Hohlova 6.L)
“Šī izrāde man patika, jo bija ļoti dziļa doma, par kuru nebiju aizdomājusies. No šīs izrādes iemācījos, ka pirms ņem suni, noskaidro, vai tavās mājās ir ļoti labi apstākļi sunim.
Aktieri ļoti centās iejusties tik dažādās lomās vienā izrādē. ” ( Santa Simanoviča 6.B)
“Man ļoti patika izrāde, jo tikai tagad es sapratu, ka arī dzīvniekam ir dvēsele un ka ne visiem cilvēkiem vajag suni. Ja cilvēkam ir suns, tā ir liela atbildība, bet arī laime un prieks. ”(Krišjānis Laucis 6.L)
“Man ļoti patika teātris. Man visvairāk patika suns, kas atkārtoja to, ko students teica.” ( Miķelis Timrots 6.B)
“Izrāde bija vērtīga, jo tur rāda , kādi var būt saimnieki un kādās rokās var nonākt suns. No tā ir atkarīgs šī mīļa dzīvnieka liktenis.” ( Raimonds Saklaurs 6.L)
“Man visvairāk patika stāsts par veco vīru Zigi. Mani aizkustināja, kā viņš atdeva visu, kas viņam bija, pat savas konfektes, lai tikai iegūtu draugu, kas varētu saprast un dalīt viņa vientulību. ” ( Keita Lieljukse 6.B)
“Man ļoti patika izrāde, tērpi. Teicējai bija laba balss. Viss bija izplānots un interesanti parādīts. Pārbīdāmās dekorācijas bija ļoti interesantas. ” ( Jēkabs Gusts Čakste 6.B)
