Ādažu vidusskola  atsaucās un piedalījās unikālā starpvalstu Ukrainas atbalsta iniciatīvā “Baltijas Skolas par Uzvaru”. Vācām ziedojumus: apģērbu, pārtiku, medikamentus un citas nepieciešamas lietas, kuras šodien, 26.februārī, tika  nogādātas sadarbības partnerim “Tavi draugi”.
Paldies par jūsu atbalstu un iesaisti akcijā! Kopā mēs varam daudz vairāk!
Saules mūžu Latvijai un Ukrainai!

Šodien, mūsu skolā atzīmējot Starptautisko dzimtās valodas dienu, 12.c klases skolēni uzaicināja 5. klašu skolēnus, lai svinētu to, kas mūs vieno, - mūsu valodu, kultūru un identitāti. Taču šī diena ir arī lieliska iespēja pārdomāt literatūras, īpaši pasaku, nozīmi mūsdienu jauniešu izglītībā, kā arī demonstrēt radošuma attīstīšanu caur rakstīšanu.
12.c klases jaunieši, apgūstot priekšmetu Radošā rakstīšana, tika aicināti atdzīvināt pasakā kādu no saviem sapņiem, un gala rezultātā radās 14 jaunas literārās pasakas, kuru notikumi un galvenie varoņi iedvesmo mūs kļūt labākiem, atcerēties par dzīves svarīgākajām vērtībām, nebaidīties no izaicinājumiem un grūtībām, kā arī ticēt labā uzvarai pār ļauno.
Savukārt 5.klašu skolēni pasakas ne tikai klausījās, bet tās arī vērtēja. Sākotnēji literatūras stundās viņi lasīja pasakas un izvēlējās visveiksmīgāk uzrakstītās, taču, klātienē tiekoties ar pasaku autoriem, skolēni pilnveidoja arī prezentēšanas vērtēšanas prasmes, kas tiek apgūtas Teātra mākslas stundās.
Mūsdienu jauniešiem ir pieejama milzīga informācijas plūsma no dažādiem avotiem, un bieži vien var šķist, ka tradīcijas un vērtības, ko pasakas iemāca, ir novecojušas vai pat nevajadzīgas. Tomēr, runājot par radošumu un rakstīšanu, ir jāsaprot, ka pasakas palīdz attīstīt mūsu iztēli, spēju analizēt un radīt kaut ko jaunu. Rakstot pasakas, jaunieši var gan izpaust savas emocijas, gan domāt par sabiedrību un tās vērtībām, kā arī meklēt risinājumus, kas balstīti uz atbildību, cieņu un iejūtību.
Turklāt pasakas dod iespēju jauniem cilvēkiem apgūt valodu. Dzimtā valoda nav tikai noderīga komunikācijai – tā ir mūsu identitātes pamats, mūsu domu un emociju atspoguļojums. Ar katru pasaku mēs attīstām savu valodas izjūtu, spēju izteikties un izprast pasauli, kas mūs ieskauj. Tāpēc radošums, ko mēs iegūstam no rakstīšanas un pasaku veidošanas, ir nenovērtējams instruments, lai saglabātu un attīstītu savu dzimto valodu.
Radošums ir tas spēks, kas ļauj mums attīstīt ne tikai valodas prasmes, bet arī uzdrīkstēties domāt savādāk, meklēt risinājumus un veidot nākotni, kurā mūsu valoda un kultūra būs dzīvas un dzīvotspējīgas.  Foto

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Dambe

Valmieras drāmas teātra izrādes “Cilvēkam vajag suni” apmeklējums.
2025. gada 24.februārī.
6.l klase un 6.b  klase
Ādažu vidusskolas 6.l un 6.b klases skolēni kopā ar klašu audzinātājām Ievu Miķelsoni un Daci Matisoni š. g. 24.februārī apmeklēja Valmieras drāmas teātra viesizrādi Dailes teātrī, kur guva priekštatu par cilvēka atbildību par dzīvnieku, cilvēka un dzīvnieka savstarpējām attiecībām. Skolēni ielūkojās dažādos suņu likteņos, kas tos sagaidīja cilvēku attieksmes dēļ.
Latviešu rakstniece Regīna Ezera savā stāstu grāmatā “Cilvēkam vajag suni” ir teikusi: “Arī suņa sirdij ir savs sāpju mērs, to kā glāzi var pieliet tikai līdz malām, jo pārējais jau līst pāri malām un garām.”
Ar šo stāstu starpniecību, kas ir arī autores mīlestības piemineklis suņiem, režisors Jānis Znotiņš un dramaturģe Ance Muižniece ielūkojās pusaudžu sirdīs, viņu pieaugšanas sāpēs un priekos.
Uz izrādi devāmies ar mērķi dot iespēju skolēniem aizdomāties par atbildību, empātiju, attiecībām ar suni un cilvēkiem. Tā bija iespēja skolēniem ieraudzīt teātri, izprast uzvedības noteikumus, apmeklējot izrādi.

Skolēnu atsauksmes:
“Man šī izrāde ļoti lika aizdomāties par sevi, manu suni, kā es mēdzu izturēties pret viņu.
Man ļoti mīļš ir mans suns, bet ir dienas, kad nepietiek laika iziet ārā vai ir slinkums. Tagad es to mēģināšu labot.” ( Viktorija Hohlova 6.L)
“Šī izrāde man patika, jo bija ļoti dziļa doma, par kuru nebiju aizdomājusies. No šīs izrādes iemācījos, ka pirms ņem suni, noskaidro, vai tavās mājās ir ļoti labi apstākļi sunim.
 Aktieri ļoti centās iejusties tik dažādās lomās vienā izrādē. ” ( Santa Simanoviča 6.B)
“Man ļoti patika izrāde, jo tikai tagad es sapratu, ka arī dzīvniekam ir dvēsele un ka ne visiem cilvēkiem vajag suni. Ja cilvēkam ir suns, tā ir liela atbildība, bet arī laime un prieks. ”(Krišjānis Laucis 6.L)
“Man ļoti patika teātris. Man visvairāk patika suns, kas atkārtoja to, ko students teica.” ( Miķelis Timrots 6.B)
“Izrāde bija vērtīga, jo tur rāda , kādi var būt saimnieki un kādās rokās var nonākt suns. No tā ir atkarīgs šī mīļa dzīvnieka liktenis.” ( Raimonds Saklaurs 6.L)
“Man visvairāk patika stāsts par veco vīru Zigi. Mani aizkustināja, kā viņš atdeva visu, kas viņam bija, pat savas konfektes, lai tikai iegūtu draugu, kas varētu saprast un dalīt viņa vientulību. ” ( Keita Lieljukse 6.B)
“Man ļoti patika izrāde, tērpi. Teicējai bija laba balss. Viss bija izplānots un interesanti parādīts. Pārbīdāmās dekorācijas bija ļoti interesantas. ” ( Jēkabs Gusts Čakste 6.B)